STĀSTI
Šeit plānojam pamazām publicēt stāstus no visiem starptautiskajiem pasākumiem, kuros esam piedalījušies un kurus esam rīkojuši, un par kuriem kāds no tā dalībniekiem ir devis savu radošo artavu un dalījies savos iespaidos rakstiskā formā.
UPSIDE DOWN, augusts, 2010
Pirmo reizi ar PASSWORD piedāvātajām iespējām saskāros, kad devos uz Turciju jauniešu apmaiņā, tādēļ ar lielu prieku piekritu piedalīties šajā apmaiņā, kas norisinājās tepat Latvijā un kurā piedalījās jaunieši no Grieķijas, Polijas, Itālijas, Čehijas, Lietuvas, Portugāles un Latvijas.
Apmaiņas tēma bija praktiski viena liela spēle ar cilvēku sajūtām, dzīves sniegtajām iespējām un to izmantošu, iniciatīvas uzņemšanos un savu spēju apzināšanos.
Katrai apmaiņas dienai bija sava tematika, taču viss sākās ar izsoli, par ko gan mēs tieši netikām informēti, mums tikai palūdza katram atnest kādu no mūsu lietām, bez kuras mēs varētu izdzīvot, un tad izsolē tās tika samainītas pret citu cilvēku lietām, kā rezultātā es paliku bez savām saulesbrillēm, taču ieguvu savā īpašumā smieklīgu parūku, kas mums ļoti noderēja nacionālajā vakarā.
Viena no aktivitātēm, kas man paliks visvairāk atmiņā ir kariņš mežā piecos no rīta (puse ārzemnieku tajā brīdī, kad mēs tikām modināti, domāja, ka tiešām sācies karš), lai pārbaudītu ne tikai savas komandas saliedētību, bet arī lai saprastu savas stratēģiskās spējas. Lai arī mana komanda neuzvarēja, tomēr mežā, dubļos un vienkārši brikšņos, visi dalībnieki ļoti saliedējās un šī bija viena no vislabākajām apmaiņas aktivitātēm.
Viena no obligātajām apmaiņu sastāvdaļām ir nacionālie vakari, un šoreiz bija tie jāveido ar kāzu tematiku katrā konkrētajā valstī. Mūsu lietuviešu komandā, ar kuru kopā mums bija jāveido šis vakars, bija cilvēki, kas pārstāvēja kādu folkloras kopu, un tā nu viņiem radās ideja taisīt baltu kāzas 13. gs. stilā. Pirmkārt, man pašam nebija ne mazākās nojausmas par to, kas tajā laikā notika un kā īsti viss tur notika, taču kad lietuvieši sāka veidot visu priekšnesmu kopā, izrādījās arī, ka vēsture var būt interesanta.
Ļoti žēl, ka diena, kad devāmies uz Cinevillu un Kuldīgu bija lietaina, taču tik un tā bija prieks, ka daudziem patika, ka Latvija var būt tik dažāda. Taču, ja jārunā par kultūru atšķirībām un iespaidu par Latviju, tad prieks, ka bija daži projekta dalībnieki, kas Latvijā bija jau atkārtoti, un tieši tā iemesla dēļ, kta šī valsts un šeit iepazītie cilvēki tiem ļoti patīk.
Lai arī tad, kad biju Turcijā, es piedzīvoju diezgan daudz interesantu situāciju, tieši attiecībā uz dažādajām kultūrām, tad arī šajā apmaiņā bija vairāki tādi momenti, kad man likās, ka Latvijā īstenībā daudzas lietas notiek daudz augstākā līmenī kā citur. Kā piemēru jāmin diskusija par dzimumu lomām, kurā lietuviešu meitenes ļoti pastāvēja uz to, ka Lietuvā un Latvijā abi dzimumi ir diezgan vienlīdzīgi un viņas nekādu diskrimināciju neizjūt, kamēr dienvidu meitenes īsti nesaprata, kāpēc pie mums visas sievietes cenšas būt karjeristes. Un otra situācija bija, kad tika runāts par etniskajiem jautājumiem. Kad Anastasija no Grieķijas prezentēja savas valsts stāvokli, un portugāļi uzdeva jautājumu par to, kāda ir viņu attieksme pret imigrantiem, kuru viņu valstī ir diezgan daudz, tad viņa īsti neizprata jautājumu. Viņa īsti nesaprata, kādai attieksmei ir jābūt pret imigrantiem, jo viņi taču ir tādi paši, kā mēs. Un īstenībā viss šīs grupas draudzīgums man lika aizdomāties par to, ka arī varbūt mums šeit būtu jābūt mazliet tolerantākiem.
Ja kopumā jāskatās uz šo apmaiņu, tad tas mans galvenais ieguvums ir ne tikai jauni draugi un paziņas visās Eiropas malās, bet arī apziņa, ka latviešu un arī lietuviešu jaunieši ir daudz aktīvāki un daudz mērķtiecīgāki, un daudz ātrāk kļūst patstāvīgi, kas, manuprāt, ir tikai un vienīgi visas Latvijas ieguvums.
Paldies PASSWORD un ES programmai "Jaunatne darbībā" par sniegto iespēju, un Jūs jau zināt, ka es esmu vienmēr gatavs iesaistīties Jūsu rīkotajos pasākumos!
Juris
Apmaiņas tēma bija praktiski viena liela spēle ar cilvēku sajūtām, dzīves sniegtajām iespējām un to izmantošu, iniciatīvas uzņemšanos un savu spēju apzināšanos.
Katrai apmaiņas dienai bija sava tematika, taču viss sākās ar izsoli, par ko gan mēs tieši netikām informēti, mums tikai palūdza katram atnest kādu no mūsu lietām, bez kuras mēs varētu izdzīvot, un tad izsolē tās tika samainītas pret citu cilvēku lietām, kā rezultātā es paliku bez savām saulesbrillēm, taču ieguvu savā īpašumā smieklīgu parūku, kas mums ļoti noderēja nacionālajā vakarā.
Viena no aktivitātēm, kas man paliks visvairāk atmiņā ir kariņš mežā piecos no rīta (puse ārzemnieku tajā brīdī, kad mēs tikām modināti, domāja, ka tiešām sācies karš), lai pārbaudītu ne tikai savas komandas saliedētību, bet arī lai saprastu savas stratēģiskās spējas. Lai arī mana komanda neuzvarēja, tomēr mežā, dubļos un vienkārši brikšņos, visi dalībnieki ļoti saliedējās un šī bija viena no vislabākajām apmaiņas aktivitātēm.
Viena no obligātajām apmaiņu sastāvdaļām ir nacionālie vakari, un šoreiz bija tie jāveido ar kāzu tematiku katrā konkrētajā valstī. Mūsu lietuviešu komandā, ar kuru kopā mums bija jāveido šis vakars, bija cilvēki, kas pārstāvēja kādu folkloras kopu, un tā nu viņiem radās ideja taisīt baltu kāzas 13. gs. stilā. Pirmkārt, man pašam nebija ne mazākās nojausmas par to, kas tajā laikā notika un kā īsti viss tur notika, taču kad lietuvieši sāka veidot visu priekšnesmu kopā, izrādījās arī, ka vēsture var būt interesanta.
Ļoti žēl, ka diena, kad devāmies uz Cinevillu un Kuldīgu bija lietaina, taču tik un tā bija prieks, ka daudziem patika, ka Latvija var būt tik dažāda. Taču, ja jārunā par kultūru atšķirībām un iespaidu par Latviju, tad prieks, ka bija daži projekta dalībnieki, kas Latvijā bija jau atkārtoti, un tieši tā iemesla dēļ, kta šī valsts un šeit iepazītie cilvēki tiem ļoti patīk.
Lai arī tad, kad biju Turcijā, es piedzīvoju diezgan daudz interesantu situāciju, tieši attiecībā uz dažādajām kultūrām, tad arī šajā apmaiņā bija vairāki tādi momenti, kad man likās, ka Latvijā īstenībā daudzas lietas notiek daudz augstākā līmenī kā citur. Kā piemēru jāmin diskusija par dzimumu lomām, kurā lietuviešu meitenes ļoti pastāvēja uz to, ka Lietuvā un Latvijā abi dzimumi ir diezgan vienlīdzīgi un viņas nekādu diskrimināciju neizjūt, kamēr dienvidu meitenes īsti nesaprata, kāpēc pie mums visas sievietes cenšas būt karjeristes. Un otra situācija bija, kad tika runāts par etniskajiem jautājumiem. Kad Anastasija no Grieķijas prezentēja savas valsts stāvokli, un portugāļi uzdeva jautājumu par to, kāda ir viņu attieksme pret imigrantiem, kuru viņu valstī ir diezgan daudz, tad viņa īsti neizprata jautājumu. Viņa īsti nesaprata, kādai attieksmei ir jābūt pret imigrantiem, jo viņi taču ir tādi paši, kā mēs. Un īstenībā viss šīs grupas draudzīgums man lika aizdomāties par to, ka arī varbūt mums šeit būtu jābūt mazliet tolerantākiem.
Ja kopumā jāskatās uz šo apmaiņu, tad tas mans galvenais ieguvums ir ne tikai jauni draugi un paziņas visās Eiropas malās, bet arī apziņa, ka latviešu un arī lietuviešu jaunieši ir daudz aktīvāki un daudz mērķtiecīgāki, un daudz ātrāk kļūst patstāvīgi, kas, manuprāt, ir tikai un vienīgi visas Latvijas ieguvums.
Paldies PASSWORD un ES programmai "Jaunatne darbībā" par sniegto iespēju, un Jūs jau zināt, ka es esmu vienmēr gatavs iesaistīties Jūsu rīkotajos pasākumos!
Juris
