Pie mums mācīties nāk cilvēki, kuri ceļo un kuriem patīk piedzīvojumi. Vēl mums nāk cilvēki, kuri ļoti aktīvi iesaistās nodarbībās, un tik ļoti, ka viena sarunvalodas aktivitāte par ideālās dienas izplānošanu Londonā beidzās ar sarunu par to, ka kāpēc vienmēr tiek braukts visur kur, bet netiek braukts uz Londonu. Tā nu Ilze ierunājas - nu varbūt tad aizbraucam? Nu tad varbūt tiešām aizbraucam! :) Ceru, ka viss izdosies un maijā gala tests viņām sanāks Londonā :).
Un galu galā, kas var būt labāks par Londonas apskati, kurā es varu ne par ko neuztraukties, jo visu jau sarunās, organizēs un visu ANGLISKI izdarīs vienas no visapņēmīgākajām studentēm. Priekā!
2 Comments
 
 
Godavārds, šis jaunais mācību gads ir sācies ļoti smieklīgi. Ne tikai visiem lielu jautrību izraisīja aspirācijas izmēģināšana praksē, it īpaši pie skaņas P un it īpaši mēģinot pašiem izrunāt skaidrā britu manierē (apmēram tā, kā skaisti to visu izrunāja Burkā kundze no kāda britu seriāla) šo mēles mežģi:

Peter Piper picked a peck of pickled peppers;
A peck of pickled peppers Peter Piper picked;
If Peter Piper picked a peck of pickled peppers,
Where's the peck of pickled peppers Peter Piper picked? 

Nebiju gaidījusi, ka tas izraisīs tādu jautrību, taču man visjautrāk likās Riharda atdzejojums, ka Peter Piper jau sanākot Pēteris Trubiņš :).Un tad vēl, esmu piekritusi tādam izaicinājumam kā mācīt latviešu valodu kādam Jelgavā mītošam cittautietim. Cepuri nost visām latviešu valodas skolotājām, jo angļu valodu iemācīt salīdzinājumā ar latviešu ir tīrais nieks. Bet nu tā pamazām, atmetot ar roku visām lietvārdu deklanācijām utml. šausmām, lēnām un pamatīgi mums viss iet uz priekšu, un sākās jau pirmie joki latviešu valodā. Kad šodien mēģināju viņam iemācīt apģērbu nosaukumus latviešu valodā, tad cilvēks, ļoti centīgs būdams, arī pats vēlējās izdomāt, kā kāds apģērba gabals varētu būt latviski. Kad pateicu, ka trousers latviski būs bikses, tad nākamais, ko dzirdēju bija, ka tad jau apakšbikses latviski būšot mazbikses? Un pēc brītiņa tam sekoja jau nākamā pērle, ka peldbikses tad jau latviski būšot ūdensbikses?

Vienkārši no sirds priecājos par cilvēka radošumu un entuziasmu latviešu valodas apguves procesā!


Lai mums visiem jautrs un no sirds smieklīgs gads,

Inga

P.S. Tiem, kas gaida vēl dažādu gramatikas laiku izskaidrojumu angļu valodā (spriežot pēc Google Analytics), vēlos pačukstēt, ka viss jau top daudz pārskatāmākā formātā, tādēļ lūdzu sekot līdzi informācijai. 
Add Comment
 
 
Picture
Šī bloga ieraksta nosaukums, manuprāt, ir vislabākais kompliments, ko jebkurš pasniedzējs var dzirdēt, pasakot, ka nodarbība ir beigusies. Un prieks, ka Zanei šis teiciens jau ir kļuvis par sistēmu katras angļu valodas nodarbības beigās.
Interesanti mums te iet - daži nāk uz nodarbībām, tā teikt, divi vienā - otrs vēl vēderā un kuru katru brīdi gatavs sevi pieteikt šajā pasaulē, cits nāk mācīties latviešu valodu un dusmojas par to, ka veikalos visi ar viņu ir gatavi izpalīdzīgi runāt angliski, lai arī vienīgais, ko cilvēks vēlas, ir iemācīties latviešu valodu. Kristīnei, kas pašos PASSWORD pirmssākumos mācīja angļu valodu jauniešiem, nu jau dzīvē ienākusi arī mazā Amēlija. Smaidīgā Ilze atgriezusies no sava kruīza pa Vidusjūru. Karīna visus aizkustināja ar stāstu par sava pilnīgi baltā suņa Blackie ierašanos viņas dzīvē. Mudīte no vienas grupas un Ilze no otras grupas, abas ir pilnīgi pārņemtas ar Ziemassvētku ballīšu plānošanu - viena bērniem, otra - darba kolektīvam. Tajā pašā laikā Jeļena ar Evertu ir atklājuši, ka vislabākais Ziemassvētku rotājumu piedāvājums ir K-RAUTĀ. Sandris tajā pašā laikā domīgi noteica, ka sarunās ar ārzemju biznesa partneriem viņš runā daudz labāk par savu kādreiz apbrīnoto kolēģi. Viņš jau izrādās nemaz saliktos laikus nemāk lietot. Anda no iesācējiem "ķērusies vērsim pie ragiem" un nu ir iemācījusies pareizi rakstīt angļu valodā vismaz par 80% labāk. PASSWORD VIPi visi reizē izslimojušies un nu ir atpakaļ uz strīpas. Daina atkal laimīgi pieskata mazdēlu, bet Inga ir sapratusi, ka viņai sanāk un izdodas, un atvaļinājumu ir lietderīgi izmantojusi papildus mācoties angļu valodu. Laine tajā pašā laikā palēnām mērķtiecīgi iet uz to, ka angliski runās tikpat superātri kā latviski. Indra ir ārkārtīgi lepna par Artas sasniegumiem angļu valodas olimpiādē. Es pati - varonīgi sastiepu kāju un samežģīju plaukstas locītavu, bet ir tik labi un viegli ap sirdi, kad zini, ka tepat kaut kur netālu ir Natālija, kas fizioterapiju var mierīgi nu jau vadīt arī angļu valodā!

Nu tā mums te pa vidu angļu valodai un smiekliem klājas!
Add Comment
 
 
Tagad, kad ik pa laikam uzrodas kāds, kas vēlas, lai angļu valoda viņam tiek mācīta ar krievu valodas palīdzību, radās vajadzība pašai uzspodrināt savas krievu valodas zināšanas. Tā nu devos pie privātskolotājas tepat Jelgavā. Un nokļuvu mazliet savu apmācāmo lomā.

Nu mīlīši, ja godīgi, tad cepuri nost. Ir gan jums ko turēt pie manis. :). Man krievu valodas privātstundās 90 min. laikā ir arī pašai ko padarīt, bet nu ne tik daudz, kā jums ir regulāri manās nodarbībās. Nesaprotu, kā jūs variet izturēt tās teikumu sesijas, kad es jūs principā apberu ar jautājumiem, uz kuriem jums jāsniedz atbildes. Kādreiz, kad man teica, ka vieglāk ir sporta zālē nekā privātstundās pie manis, es tikai pasmējos, bet tagad saprotu, ka taisnība vien ir. Sanāk jums riktīgs smadzeņu treniņš. Bet es jau vienmēr lieku to slodzīti tik lielu, cik cilvēks var izturēt. Tā kā prieks, ka jūs man tā ļaujiet jūs pamocīt :).

Un pēc šī vakara nodarbībām, kurās atdevu izlabotos kontroldarbus par ciešamo kārtu vienai grupai ar ļoti teicamiem rezultātiem (labākais rezultāts bija Ilzei ar 97% pareizu atbilžu), bija tā, ka bija ārkārtīgi liels prieks par to, ka viņām sanāk un ka viss notiek!

Tāpat arī vakar, kad zvanīja Dainis no iesācēju grupas un pats uzsāka sarunu angliski, lai pateiktu, ka nebūs nodarbībā, lai arī mācās angļu valodu vien mēnesi. Ir ārkārtīgi liels prieks par to motivāciju, vēlmi mācīties un to, ka viss sanāk un viss notiek.

Ar lepnumu varu teikt, ka pie manis mācās tie motivētākie cilvēki, jo ar to slodzīti, ko es jums lieku, bez motivācijas galā tikt būtu grūti. :)
Add Comment
 
 
Mazliet aizkavējies ieraksts par to, kā tiek veidota vienkāršā pagātne angļu valodā. 

Boss, jeb tas, kas nāk palīgā veidojot nolieguma un jautājuma teikumus šim laikam, ir DID!

Vienkāršajai pagātnei ir 2 veidi:

1. Regulāri darbības vārdi:

Veidojot apgalvojuma jeb + teikumus, darbības vārdam tiek pievienots + ED

+ She workED (izrunā - vorkT) - viņa strādāja
- She DID NOT work - viņa nestrādāja (tā kā boss DID jau norāda uz pagātni, tad pie darbības vārda vairs ED nav jāliek)
? DID she work? - vai viņa strādāja?
? When DID she work? - kad viņa strādāja?

2. Neregulārie darbības vārdi:

Esam nonākuši pie principā grūtākās angļu valodas daļas, un tas ir - vajadzības šo to iemācīties no galvas. Neregulārie darbības vārdi būs jāmācās no galvas. Lai arī tie ir kādi sešu septiņu lapu garumā jebkurā vārdnīcā, bet ikdienā tie dzīvībai nepieciešamākie ir tikai kādi 100. Nav tā, ka tas saraksts ir bezgalīgs. Tos laimīgos 100 vienkārši ir jāiemācās no galvas un miers mājās. Tā ir tā labā ziņa.

Bet kā tad tiek veidota pagātne ar neregulārajiem darbības vārdiem?

Ņemsim par piemēru vārdu iet:

Visas pamatformas šim vārdam ir:
GO - WENT - GONE (pirmais ir darbības vārds tagadnē, otrais - pagātnē!!!, trešais - saliktajiem laikiem, kurus mēs vēl neesam iemācījušies).

Kā tad veidojam pagātni:

+ She WENT - viņa gāja. (izmantojam otro formu)
- She DID NOT GO - viņa negāja (tā kā DID jau norāda uz pagātni, tad pašu darbības vārdu atstājam tagadnē, jo pieteik jau ar DID)
? DID she GO? - Vai viņa gāja?
? When DID she GO? - kad viņa aizgāja?

Neregulāro darbības vārdu pamatformu saraksts pieejams šeit:
100irregularverbs.pdf
File Size: 87 kb
File Type: pdf
Download File
Nu lūk, tagad tikai palicis tīrais darbs iemācīties pamatformas un tad jau liela daļa angļu valodas grūtāko lietu ir pārvarēta.
 
Kādi ir signālvārdi šim laikam:

yesterday - vakar
day before yesterday - aizvakar
last year - pagājušajā gadā
2 years ago - 2 gadus atpakaļ
in 1991 - 1991. gadā


Vēl, nobeigumā, pamēģināsim iztulkot dažus teikumus, tā teikt, nostiprināt zināšanas:

Lūdzu iztulkot:

1. Viņš strādāja vakar, bet viņa nestrādāja.
2. Viņš atnesa kūku un mēs to apēdām.
3. Kaķis nokrita no koka un jutās labi.
4. Kāpēc tu atnāci?
5. Kad viņa aizlidoja uz Londonu?






Atbildes:
1. He worked yesterday, but she did not work.

2. He brought a cake and we ate it.
3. Cat fell from tree and felt ok.
4. Why did you come?
5. When did she fly to London?

Lai jauka nedēļas nogale un vēl jaukāks pirmais sniegs :)
Add Comment
 
 
Ar intensīvo semestra sākumu biju mazliet pazudusi, bet šodien, pēc visas angļu valodas mājas darbu labošanas, tādās pēc vēlēšanu noskaņās, tā vien vēlos parunāt par nākotni. Šoreiz ne par Latvijas nākotni, bet gan par angļu valodas vienkāršo nākotni. Šis laiks ir tik vienkāršs, ka to pamatoti var saukt par angļu valodas vienkāršāko laiku.

Kā tad to veido? Ja vienkāršajā tagadnē bosi bija DO/DOES, tad vienkāršajā nākotnē ir tikai viens tāds, un tas ir - WILL (ja nu kāds no jums valodu ir mācījies pirms gadiem padsmit, tad varbūt atmiņā uzplaiksnī arī tāds shall, katrā gadījumā tāds vairs šajā laikā neeksistē (tiem, kas tādu nezināja, iesaku lieki neuztraukties)).

Tātad, formula pavisam vienkārša: WILL + DARBĪBAS VĀRDS. Un tiek lietots vienādi visām personām.

Piem.

+ I will go - es iešu.
- I will not go - es neiešu (WILL NOT saīsina kā WON'T)
? Will I go? - vai es iešu?
? When will I go? - kad es iešu?

Signālvārdiņi:

tomorrow - rīt, 
day after tomorrow - parīt,
next week - nākamnedēļ,
following week - sekojošajā nedēļā,
after 3 weeks - pēc trīs nedēļām;
in fortnight - pēc 2 nedēļām.

Un tas arī viss.

Pamēģināsim, kā tad viss sanāk praksē:

Lūdzu iztulkot:

1. Viņš rīt palīdzēs, bet nākamnedēļ nepalīdzēs.
2. Kur viņa lidos nākamo piektdien?
3. Viņi nenāks, bet viņa nāks.













Atbildes:
1. He will help tomorrow, but next week he will not help.
2. Where will she fly next Friday? (Dienu nosaukumi vienmēr ar lielo burtu!)
3.  They will not come, but she will come.



Un tagad sajauksim kopā ar vienkāršo tagadni, par ko rakstīju pirms kāda laika.

Lūdzu iztulkot:

1. Viņa parasti skrien, bet rīt neskries.
2. Kāpēc viņš rīt nāks, ja parasti nenāk?
3. Es nedomāju, ka viņi zinās atbildi.













Atbildes:
1. She usually runs, but tomorrow she will not run.
2. Why will he come tomorrow, if usually he does not come?
3. I do not think that they will know the answer.


lai saulains vakars un gaiša nākotne,

Inga
Add Comment
 
 
Tā kā mūsu lapu meklētājos ļoti bieži meklē arī pēc tādām frāzēm kā "angļu valodas gramatikas laiki", tad - kas meklē, tas atrod :). Un līdz ar mācību gada sākšanos, ik pa laikam pastāstīšu par dažādām angļu valodas gramatikas pamatlietām. 

Daudzi uzskata, ka visforšāk ir, ja angļu valodu pasniedz cilvēks, kam tā ir dzimtā valoda. Es atļaušos tam nepiekrist tā iemesla dēļ, ka tikai cilvēks, kas pārzina tavu dzimto valodu, spēs tev izstāstīt tieši svešvalodas gramatiku tā, lai tu tai varētu atrast ekvivalentu savā dzimtajā valodā. 
Ir cilvēki, kas mēdz zvanīt un teikt, ka viņam vajag tikai sarunvalodu, ka gramatiku nevajagot. Es šim apgalvojumam ļoti nepiekrītu, jo, lai iemācītos brīvi un pārliecinoši runāt svešvalodā, ir jāpārzin tās gramatika. Pretējā gadījumā - kāda jēga no fiksētu frāžu iemācīšanās, ja nav izpratnes par valodas uzbūvi kā tādu.

Angļu valodā ir divas kārtas - darāmā un ciešamā. Noteikti reti kurš no skolas laikiem atceras, kas ir kārtas, tad tā ideja ir tāda, ka ikdienā mēs pārsvarā runājam darāmajā kārtā, t.i. secībā - KAS? KO DARA? Par ciešamo kārtu runāšu stipri vēlāk.

Nu lūk, darāmajā kārtā ir 12 laiki, kuru struktūra ir diezgan vienkārša. Angļu valoda vispār ir viena no vienkāršākajām valodām, ja neskaita to, ka ar izrunu gan viņi ir aizšāvuši galīgi greizi.

Tātad darāmajā kārtā ir:
- 3 vienkāršie laiki: tagadne, pagātne un nākotne;
- 3 ilgstošie laiki: tagadne, pagātne un nākotne;
- 3 saliktie laiki: tagadne, pagātne un nākotne;
- 3 saliktie ilgstošie laiki: tagadne, pagātne un nākotne;

Zinu, ka lielākajai daļai nojēga arī latviešu valodā par laikiem ir maza, tādēļ nevajag satraukties, sāksim no viena gala un lēnām un pamazām.

Tātad - šīs dienas tēma: VIENKĀRŠĀ TAGADNE

Pats svarīgākais ir zināt, kad šo laiku lieto. Vienkāršo tagadni lieto, lai pastāstītu par darbībām, kas norisinās regulāri, atkārtojas, ir pierastas un ikdienišķas, kā arī par vispārzināmiem faktiem (piem. saule lec katru rītu utml.).

Kā tad šo laiku veido?

Ņemsim darbības vārdu READ - lasīt.
APGALVOJUMA JEB PLUSA TEIKUMI
I READ - es lasu
You READ - tu lasi
He READS - viņš lasa
She READS - viņa lasa
It READS - tas lasa
We READ - mēs lasam

You READ - jūs lasat

They READ - viņi lasa

Kā redzi, tad vienīgā gudrība ir pie SHE, HE un IT atcerēties pielikt S!

NOLIEGUMA JEB MĪNUSA TEIKUMI

Te tā lieta kļūst mazliet sarežģītāka, jo liekas jau būtu ļoti vienkārši, ja būtu jāpieliek tikai NOT un viss būtu gatavs, bet tāda I not read nav. Kāpēc? Tāpēc, ka NOT pats par sevi nav tik stiprs un viens pats viņš neko nevar izdarīt. Viņam vajag kādu palīgā. Un tā viņam katrā angļu valodas laikā būs katru reizi cits palīgs. 
Vienkāršajā tagadnē viņam palīgā nāk DO vai DOES.

I DO NOT READ - es NElasu
You DO NOTREAD - tu NElasi
He DOES NOT READ - viņš NElasa (Pievērs uzmanību, ka pie READ galā vairs nav S, tas tā ir tāpēc, ka DO jau paņēma S un izveidojās par DOES, angļu valodā viss atkārtojas tikai vienu reizi, arī S burts, kā šajā gadījumā)
She DOES NOT READ - viņa NElasa
It DOES NOT READ - tas NElasa
We DO NOTREAD - mēs NElasām
You DO NOT READ - jūs NElasāt
They DO NOT READ - viņi NElasa.


Tātad redzam, ka nekā sarežģīta nav, tikai pie SHE, HE un IT pieliekam DOES NOT un galā vairs vārdam neliekam S, bet visiem pārējiem vispār viss ir ārkārtīgi vienkārši un liekam tikai DO NOT READ un viss.

JAUTĀJUMI

Tā formula īstenībā ir diezgan vienkārša - tas, kas nāca palīgā nolieguma teikumos, t.i. DO vai DOES, tas jautājumā aiziet pašā teikuma priekšā pirms teikuma priekšmeta, un principā funkcija viņam teikumā ir tikai norādīt, ka tas ir jautājums. Latviski mēs viņu vienmēr šāda veida teikumos tulkosim kā VAI, bet tā nav viņa pamatfunkcija un nozīme. Viņa funkcija ir tikai stāvēt teikuma priekšā un bļaut, ka tagad būs jautājums un visi gatavojaties.

DO I READ? - Vai es lasu?
DO you READ? - Vai tu lasi?
DOES she READ? - Vai viņa lasa?
DOES he READ? - Vai viņš lasa?
DOES it READ? - Vai tas lasa?
DO we READ? - Vai mēs lasām?
DO you READ? - Vai jūs lasāt?
DO they READ? - Vai viņi lasa?


Kā redzam darbojas visi tie paši likumi, kas nolieguma teikumos - pie SHE/ HE un IT attiecīgi darbības vārda galā vairs neliek S, jo tas S burts jau ir pie DOES.

Pirms mēs sākam te ar kaut kādiem piemēriem darboties, aicinu atcerēties, ka PATS SVARĪGĀKAIS IR ZINĀT KATRA LAIKA SIGNĀLVĀRDUS. Tie ir tie vārdi, pēc kuriem zinām, ka būs jālieto konkrēti šis laiks.

Tātad vienkāršajai tagadnei signālvārdi ir:

ALWAYS, EVERY DAY, REGULARLY, OFTEN, USUALLY, SOMETIMES utt.

Tātad, ja teikumā vēlamies likt šādus vārdus vai arī tie automātiski iederās, tad zinām, ka jalieto šis laiks. Principā jebkuram laikam signālvārdus cilvēks var izdomāt pats, ja zin laika definīciju, kas ir minēta augstāk.

Nu tagad pamēģināt paši, kas tad nu sanāks. Lūdzu pārtulkot angliski:

1. Viņa skrien katru dienu, bet viņš neskrien.
2. Vai viņš bieži palīdz?
3. Es parasti strādāju, bet viņi nestrādā.
4. Es nezinu un viņa nezina. 
5. Vai viņi dzīvo šeit?







Atbildes šeit:

1. She runS every day, but he DOES NOT run.
2. DOES he often help?
3. I usually work, but they DO NOT work.
4. I DO NOT know and she DOES NOT know.
5. DO they live here?

veiksmīgi!
Add Comment
 
 
Picture
angļu valoda grupās vai individuāli
Šajā rudenī cilvēki ir palikuši ļoti motivēti un grupām piesakās jau ļoti laicīgi, kas, protams, priecē. Un vēl lielāks prieks, ka daži ir ļoti nepacietīgi un nevar sagaidīt mācību uzsākšanu :). Ir forši, ka cilvēki zvana un saka, ka vēlas pieteikties angļu valodas kursiem, jo, lūk, ir tāds un tāds mērķis. 
Šodien kāds vīrietis, piesakoties studijām, pateica ļoti jauku frāzi - man angļu valodu vajag iemācīties, lai brauktu pamācīties diezgan specifiskas lietas ārzemēs, bet jūs nedomājiet, ka es aizbraucu prom, nē, es braucu pamācīties un tad braukt atpakaļ. Skanēja ļoti apņēmīgi un patriotiski, un, man jau liekas, ka visi tie, kas gribēja aizbraukt, jau ir aizbraukuši!

Katrā gadījumā, gribēju tikai izteikt savas domas par grupas lieluma nozīmi angļu valodas apguvē, jo ļoti bieži cilvēki zvana un uzdod jautājumus tieši par to, cik mums cilvēki mācās vienā grupā. 

Uzreiz vēlos teikt, ka katrai valodas apguves formai ir savas priekšrocības un trūkumi, kas attiecas uz privātstundām, tad priekšrocība ir nedalītā uzmanība un 100% laika veltīšana tieši viena konkrēta cilvēka zināšanu izaugsmei, taču trūkums ļoti bieži ir tas, ka cilvēkam nav iespēja komunicēt ar citiem cilvēkiem, izņemot skolotāju. 

Kas attiecas uz angļu valodas grupām, tad pie mums maksimālais cilvēku skaits grupā ir 7 vai 8, un tas attiecas pārsvarā uz jauniešu grupām, kurām jau ir priekšzināšanas. Taču, kas attiecas uz lielāko daļu grupu, tad cilvēku skaits grupā NEKAD nepārsniedz 5 vai 6 cilvēkus. Iemesls grupu salīdzinoši nelielajam cilvēku skaitam ir tas, ka lielākam cilvēku skaitam grupā, ir grūti garantēt individuālu pasniedzēja attieksmi pret katru studentu. Vismaz es personīgi atzīstu, ka, mācot 5 līdz 6 cilvēkus grupā, es spēju atcerēties un piestrādāt pie katra individuālo kļūdu labošanas un pie "klibojošo" lietu izlabošanas un uzlabošanas.

Es uzskatu, ka katram skolotājam ir jābūt atbildīgam par viņa apmācāmā zināšanām un ir jātiecas uz tāda līmeņa panākšanu, ka skolotājs ir lepns parakstīties zem studenta zināšanām. 

Manā praksē ir bijuši diezgan daudz tādu studentu, kas ar savu valodas apguves motivāciju un entuziasmu, ir mani pašu ļoti motivējuši rūpēties par nodarbību kvalitāti un par izglītības procesa uzlabošanu. Un arī tie, kas visu laiku ir teikuši, ka viņiem nav laika mācīties, jau pēc kāda laika stāsta par nokavētajām zaļajām gaismām pie luksofora, jo ir aizlasījušies pierakstus, dusmīgajiem vīriem, kuri ir dusmīgi uz spilvena atrast pielīmētas lapiņas ar uzrakstu PILLOW utml. 

Man ir prieks, ka šādi entuziasma pilni cilvēki ir tepat Jelgavā un ka man ir tas gods viņus mācīt!
Pirms beidzu rakstīt šo ierakstu, gribēju tikai pateikt par vienu teikumu, kas man lika aizdomāties. Augstākās Izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra nesen intervijā pateica vienu ļoti būtisku teikumu, ka arī latviešu valodā jauniešiem ir ļoti nabadzīga valoda, jo visi ir pieraduši runāt 140 zīmēs twitterī, taču jebkuru valodu izkopj tieši grāmatu lasīšana. Jā, sarunvalodu un vispārējo valodas līmeni, protams, ka uzlabo tieši komunikācija, taču grāmatu lasīšana ir tā, kas pilnveido vārdu krājumu un uzlabo kopējo valodas zināšanu līmeni. Līdz ar to, novēlu visiem tiem, kas vēl tikai šogad uzsāks mācīties angļu valodu, jau laicīgi noskatīt kādu grāmatu angļu valodā, ko vēlētos izlasīt. 
1 Comment
 
 
Picture
Kamēr mūsu mazajā valstī vēl salīdzinoši daudz cilvēku nerunā angļu valodā, tikmēr Zviedrijas valdība ir spērusi nākamo soli un teikusi, ka: " (...) tagad pat Volvo pieder Ķīnai, tādēļ ir svarīgi mums, kā mazai valstij, būt spējīgai sacensties starptautiskajā tirgū ar labi izglītotu cilvēku palīdzību."

Neuzskatu, ka ir pareizi, ka līdz šim lielākoties visā Eiropā kā otrās svešvalodas tiek mācītas vācu, franču, spāņu vai itāļu. It īpaši pēdējā minētā, ko lieto tikai pašā Itālijā, Šveicē un Slovēnijas/Austrijas pierobežā. 

Kas attiecas uz situāciju pie mums, tad pārsvarā otrās svešvalodas izvēle rit starp krievu un vācu valodu. Uzskatu, ka situācija abām šīm svešvalodām ir diezgan traģiska. Kāpēc? Ja pirms kāda laika fakts, ka bērni māk sarunāties krievu valodā, bija pašsaprotama lieta, tad tagad situācija ir diezgan traģiska, jo ļoti daudz jauniešu šajā valodā nerunā, lai arī iespējas to apgūt ikdienas situācijas, skolā utml. ir ļoti labas. Lielākoties patriotisma jautājumu dēļ, pret šo valodu sabiedrībā ir vērojama negatīva konotācija, kas arī noved pie pretestības pret šo valodu. Taču tikai retais apzinās to, ka krievu valodas zināšanas starptautiskajā darba tirgū kotējas ļoti augstu. Pasakot jebkuram ārzemniekam, ka proti krievu valodu, viņš uz tevi skatās kā uz augstākas kārtas cilvēku, jo tu esi apguvis kaut ko, kas ir ļoti sarežģīts un tikpat kā neiespējams. 

Pirms pāris gadiem saņēmu piedāvājumu mācīt angļu valodu Maldīvu salās, un liels bija mans pārsteigums, kad viņi man palūdza, vai es nevarētu atrast arī kādu, kas varētu pasniegt krievu valodu, jo tieši pēdējai ir ārkārtīgi liels pieprasījums. 

It īpaši Eiropā, es uzskatu, ka krievu valodai daudzās tūristu iemīļotās vietās ir tikpat liela nozīme kā angļu valodai. Un latviešiem, manuprāt, ir jāiemācās saprast, ka krievu tautības cilvēki, kā arī krievu valoda būs vienmēr un visur, jo vienkārši skaitliski viņi ir stipri vairāk.

Atceros, ka viens no maniem studentiem devās atpūtas braucienā ar ģimeni uz kalniem Itālijā. Pirms tam rūpīgi atkārtojām pamatfrāzes, kas varētu noderēt utml., lai varētu mēģināt sazināties angļu valodā. Cilvēkam bija pamatīgs stress un satraukums, kā tad nu būs, kā tad nu es tagad runāšu angliski utml. Taču, aizbraucot tur, ieejot viesnīcā un mēģinot pateikt savu rezervācijas numuru, cilvēku pārņēma šoks, jo administrators tā arī teica - nu ko tu mocies angliski, runā krieviski. 

Protams,ir jau dusmas, ka šeit mītošie nevar/negrib iemācīties latviešu valodu, bet, nerunājot krievu valodā, cilvēks pats neapzināti nodara pāri sevi, jo zaudē zināšanas. Tas ir tāpat, kā izmācīties par ārstu, un tad speciāli nestrādāt savā profesijā.

Vēl, pirms pāreju pie vācu valodas, vēlējos piebilst, ka jau tagad Latvijā palēnām sāk trūkt darbaspēka vienkāršo darbu veikšanai, un es uzskatu, ka ir diezgan reāli tas, ka, tie jaunieši, kas tagad vēl tikai mācās skolā, drīz būs uzņēmēji un pie viņiem strādās cilvēki no bijušajām PSRS valstīm, kuri lielākoties runā krievu valodā. 

Kas attiecas uz vācu valodu, tad subjektīvi uzskatu, ka, vismaz Jelgavas mērogos, kvalitatīvi un labā līmenī apgūt vācu valodu kā otro svešvalodu  skolā ir ļoti ierobežotas iespējas. Loģiski, ka jebkuras valodas zināšanas par skādi nenāks, taču atkārtošu jau kādā intervijā lasīto, ka Vācija tev ļaus ienākt viņu tirgū, taču nekad tev neļaus nopelnīt vai arī izaugt par lielu kompāniju. Kamēr bijušais padomju savienības tirgus, piem. Kazahstāna, uzskata, ka jeb kas, kas nāk no Eiropas Savienības puses, nozīmē kvalitāti. Un kur nu vēl labāku biznesa partneri, kas nāk no Eiropas Savienības un vēl runā krievu valodā?
Turklāt, vācu izglītības sistēma, it īpaši angļu valodas jomā, ir ļoti augstā līmenī, un to cilvēku skaits, kas runā diezgan labā angļu valodā, ir salīdzinoši liels, līdz ar to vajadzība pēc vācu valodas zināšanām mazinās (šis jautājums ir apskatīts no latviešu uzņēmēja viedokļa un nevis no latviešu aizbraucēju viedokļa).

Ja Zviedrija atļaujas atzīt, ka viņi kā maza valsts, izjūt nepieciešamību pēc ķīniešu valodas apguves skolās, tad es uzskatu, ka Latvijai, kā vēl mazākai, noteikti vajadzētu sekot viņu piemēram. Ne jau tāpēc, ka Latvijai pēkšņi būtu baigi daudz nopietnu uzņēmumu, kas ražošanu varētu pārcelt uz turieni utml., bet gan tīri tā aspekta dēļ, ka šīs valodas zināšanas paver neticami vieglāku ceļu kaut vai preču importam uz Latviju un dažādu, visdrīzāk pakalpojumu, pārdošanai uz Ķīnu.

Subjektīvi uzskatu, ka jau salīdzinoši drīz, vecākiem vajadzētu saprast un vajadzētu investēt savu bērnu izglītībā, tieši svešvalodu jomā, nemaz nerunājot par angļu valodu, bet gan par kādu citu no pasaulē dominējošajām valodām. 


Ja paskatās uz Dienvidamerikas salīdzinoši straujo attīstību un it īpaši Čīles labvēlīgo attieksmi pret ārzemju investoriem viņu valstī un aicinājumiem pārcelt savas ražotnes tieši pie viņiem, tad es uzskatu, ka diezgan drīz arī spāņu un portugāļu valodu nozīme pamatīgi pieaugs, it īpaši, ņemot vērā, ka spāņi kā tauta, liekas, ka ir pārāk nesteidzīgi, lai vispār mācītos kādu citu valodu.

Līdz ar to, reālākās TOP 3 nākotnes valodas, kuru nozīme tikai pieaugs un kuras latviešiem varētu lieti noderēt, manuprāt, ir krievu, ķīniešu un spāņu/portugāļu. 

Add Comment
 
 
Picture

-  bailes no runāšanas svešvalodā, kā arī no publiskas uzstāšanas ir iekļautas BAIĻU TOP 5 pasaulē, līdzās bailēm no zirnekļiem un augstuma;
- cilvēkam ir bail runāt konkrētajā svešvalodā, jo nav pārliecības par savām iegūtajām zināšanām. Ja tu zini, kāpēc konkrētajā vietā liec DOES vai WILL un vari brīvi izanalizēt arī otra cilvēka teikto, tad šādām bailēm vairs nav jābūt. Ir jāiemācās uz valodu skatīties kā uz konkrētu un loģisku sistēmu, kurā viss ir pamatots.
- cilvēkam ir bail runāt ar ārzemnieku, jo ir pārliecība, ka otrs cilvēks angļu valodu zina stipri labāk. TĀ NAV JĀBŪT! Jo principā ir tā, ka tu jau nāc solīti pretī tam otram cilvēkam, runājot viņam saprotamā valodā. Un to cilvēku, kam angļu valoda ir dzimtā, svešvalodu zināšanas ir ļoti vājas. 
- cilvēki, kas nāk no skaitliski nelielām valstīm, zina daudz vairāk svešvalodas, kā tie, kas nāk no lielām un ar to mums vajadzētu lepoties! 
- bailes runāt angļu valodā var pārvarēt TIKAI UN VIENĪGI RUNĀJOT ANGĻU VALODĀ!


Man ir bail runāt angļu valodā! - tieši ar šo teikumu pie manis vēršas daudzi cilvēki. Tie, kuru runas plūdus latviešu valodā bieži vien nevar apstādināt, ienākot angļu valodas nodarbībā, bieži vien kļūst tik klusi, tik klusi. Un iemesls tam ir fakts, ka cilvēks domā, ka viņam ir bail runāt angļu valodā. 

Vispirms, es gribētu teikt, ka es uzskatu, ka tās nav bailes runāt tieši angļu valodā, bet gan BAILES NO KĻŪDU PIEĻAUŠANAS un IEDOMA, KA OTRS CILVĒKS RUNĀ ANGLISKI STIPRI LABĀK (izņēmums, protams ir cilvēki, kam angļu valoda ir dzimtā valoda).

Kas attiecas uz bailēm par kļūdu pieļaušanu, tad uzreiz vēlos teikt, ka arī latviski mēs nerunājam 100% gramatiski pareizi, un tieši tas pats ir cilvēkiem, kam angļu valoda ir dzimtā. Par to, ka cilvēkam ir bailes nebūt perfektam un varbūt pateikt kādu muļķīgu kļūdu, uzreiz vēlos teikt, ka jebkurš ir priecīgs, ja kāds var sniegt atbildes uz viņa jautājumu jebkādā veidā, lai tik nonāktu pie gala rezultāta, t.i. atbildes. 

Mana mācīšanas sistēma ir tāda, ka cilvēkam jebkurā brīdī ir jābūt gatavam pamatot, kāpēc viņš konkrētajā teikumā ir lietojis konkrēto laiku. Tādejādi cilvēks iegūst spēju analizēt gan savu, gan citu teikto. 

Kāda sieviete, kas pie manis mācās, pirms diviem gadiem atnāca uz angļu valodu, nezinot tajā neko, un apgalvoja, ka viņai ļoti vajagot iemācīties angļu valodu, jo viņas skandināvu izcelsmes boss, runā ar viņu tikai angļu valodā, kas viņam esot ļoti laba.
Dažas nedēļas atpakaļ, kad viņai apjautājos, kā tad iet saziņa ar bosu, viņa man teica - Ai viņš, ko tad viņš no tās angļu valodas saprot! Viņš taču runā ar tāāādām kļūdām, ka šausmas esot klausīties. 

Līdz ar to, kas ir noticis šo divu gadu laikā - boss, kas viņai bija tas, kas iedvesa kompleksus par savu angļu valodu, tagad ir nokļuvis muļķīša lomā, kurš no angļu valodas neko nesaprot, jo viņa, mācoties valodu, ir faktiski sākusi analizēt viņa pieļautās kļūdas un sapratusi, ka viņš pieļauj ļoti daudz kļūdas.
Taču vēlos vērst uzmanību ne tikai uz viņas izaugsmi, bet arī uz bosu, KURŠ, PAR SPĪTI SAVĀM GRAMATIKAS KĻŪDĀM, RUNĀ AR SAVIEM DARBINIEKIEM KATRU DIENU ANGĻU VALODĀ, jo viņam nav citas izejas!  

Ir cilvēki, kas apgalvo, ka latviešu valoda ir universālākā valoda jebkurā pasaules malā, jo to saprot visur. Un arī es pati esmu runājusi latviešu valodā Rumānijā nekurienes vidū, kalnos, jo nu tur vairs nav svarīgi kādā valodā tu runā, jo viņi nevienu citu bez savējās tāpat nesaprot. 

Kāds pētījums arī norādīja, ka 93% no komunikācijas tāpat ir neverbāla. Cits pētījums detalizētāk norādīja, ka sarunas laikā nozīme vārdiem ir tikai 7%, 38% atstājot balss tonim un 55% žestiem.

Visvairāk man patīk salīdzināt latviešus un itāliešus attiecībā uz valodu zināšanām. Ja latvietis saka, ka viņš zina angļu valodu, tad viņš arī zina, bet ja itālis saka, ka viņš prot šo valodu, tad visbiežāk tie ir maksimums pieci teikumi. Latviešiem vienkārši jau DNS ir ielikta tā pieticība, zems pašvērtējums un "ko tad es, es jau neko". 

Man ir bijusi arī tā laime saņemt uzaicinājumu bez maksas apmeklēt vienu semināru, kurā pasaulē slavens psihoterapeits stāsta cilvēkiem par to, kā pārvarēt bailes runāt svešvalodā. Zāle bija pilna cilvēku, kas man bija ārkārtīgi liels pārsteigums, jo principā seminārs maksāja ap 100 latu. Pats psihoterapeits apgalvoja, ka zinot ļoti labi piecas valodas, un izteiksmīgi arī nodeklamēja dzejoli itāļu valodā, kurā es vien sadzirdēju vairākas kļūdas. Cik sapratu, tieši dzejoļa nodeklamēšana atstāja ļoti lielu un ticamību pastiprinošu iespaidu uz lielāko daļu semināra dalībnieku. Pēc diezgan ilgas runāšanas riņķi un apkārt, beidzot nonācām pie praktiskajiem uzdevumiem, kuros viņš mācīšot cilvēkus pārvarēt bailes no runāšanas svešvalodā. Nu nekas no tā, kas tur faktiski norisinājās, nebija tas, ko es biju gaidījusi. Mums bija gan jāiedomājas, kur valoda mums ķermenī glabājas, un pēc tā, ko katrs pateica, viņš tad arī noteica, vai cilvēkam ir talants uz valodām, vai nav. Vairs neatceros, ko teica lielākā daļa cilvēku, taču nu talants zālē bija laikam tikai vienam cilvēkam, visiem pārējiem bija noteikta lielāks vai mazāks talanta trūkums, TAČU, KAS PAR LAIMI, to visu varēšot vērst par labu tieši šeit un tagad. Neesmu redzējusi vēl nevienu cilvēku, kas sāktu tekoši runāt svešvalodā mēneša laikā, taču tas bija tas, ko mums apsolīja šeit.  Bija jāveic vairāki uzdevumi, gan jāiedomājas, ka esi priede, kas līgojas mežā, tad bija jāiedomājas, ka esi kādas istabas siena savā mājā utml. Un, jo to regulārāk iedomāšoties, jo ātrāk iemācīšoties valodu. 
Nevienā brīdī nedzirdēju neko par regulāru un sistemātisku darbu, viss bija tikai par kaut kādu iedomāšanos utml. Visvairāk man palika žēl to cilvēku, kas apmeklēja šo semināru, jo kāds ļoti labi nopelnīja, izmantojot cilvēka bailes. 
Līdz ar to, vēlētos cilvēkus aicināt saprast, ka bailes runāt angļu valodā var pārvarēt TIKAI UN VIENĪGI RUNĀJOT ANGĻU VALODĀ! 

Add Comment